Cilvēku Kari

Cilvēki savā starpā ir karojuši no laika gala. Pat Dzelzs Impērijas laikā, lai gan apvienoti zem viena līdera, cilvēki ķildojās, veidoja intrigu un nevarēja sadzīvot. Pat Garajā Naktī cilvēki bija tik pat liels drauds viens otram, cik nemirušie un ellišķi. Pēc tam Zemgales un Vidzemes ķēniņi karoja savā starpā par resursiem un teritoriju. Viņi vēlāk apvienojās pret Zobenbrāļiem un viņu sekotājiem, lai dotos karā par reliģiju. Kad Zobenbrāļi un Senie Kungi viens otru bija iznīcinājuši, no pelniem cēlās jaunas, lielākas valstības. Tās ilgi karoja par teritoriju līdz 818. gadā robežas nostiprinājās, un Kurzemes ķēniņš noslēdza pamieru ar Līvzemes Karali. Šie valdnieki jau sen ir miruši. Pēc tā gan kurši, gan līvi ik pa laikam iebrūk Sēlijā un Jersikā, taču uzbrukumi nav bijuši pietiekami apjomīgi, lai sēļi nevarētu tos atvairīt. Esti sakāva līvus vairākas reizes gadsimtu garumā, kas licis līvu valdniekiem atmest cerības uz Ziemeļu teritorijām. Zemē valdīja ilgākais pamiers, kāds ir redzēts. Tas ilga veselus 200 gadus. 1031. gadā līvi iebruka Sēlijā. Karā iesaistījās arī Jersieši, kas aizstāvēja sēļus. Kurši izmantoja šo izdevību, atvēra Jēlgabas tiltu pār Lielupi un iebruka Līvzemē. Pirms līvu karaspēks paspēja atgriezties Rīdzenē, kurši bija paspējuši izlaupīt daļu no tās. Simts gadus vēlāk, līvi joprojām nav piedevuši kuršiem šādu necienīgu un negodīgu uzbrukumu.

Ziemassvētku Kaujas

Līvi ļoti sūri skatījās uz kuršu uzbrukumu Rīdzenei. Atriebības kārs tā laika karalis gribēja izdarīt neiespējamo. Viņš plānoja iekarot Jālgabu. Uzbrukums 1039. gada Vilku mēneša beigās bija pavirši organizēts un tas, protams, neizdevās. Taču tās ir iegājušas vēsturē kā brutālākās cīņas modernajā vēsturē. Tūkstošiem cilvēki mira Ķemeru Purvājā un Lielupes labajā krastā. Šajā konfliktā ātri vien iesastījās arī Strēlnieki (pret Vindikatora pavēli), Laimneši un Meža Brāļi. Karš beidzās, kad atriebīgo līvu karali miegā noslepkavoja viņa dēls. Uzreiz pēc sava troņa ieņemšanas, viņš atsauca šo asiņaino uzbrukumu pret Jālgabu. Cilvēki neredzēja viņu kā nodevēju vai slepkavu. Viņi redzēja šo jauno karali kā glābēju.
Kopš Ziemassvētku Kaujām ir pagājuši 100 gadi. Ja neskaita mazus konfliktus starp kuršu grāfiem vai arī ķildas starp līvu muižniekiem un baroniem, tad zemē atkal ir valdījis miers.