Vecie Dievi

Vecie Dievi. Tie ir tik pat seni, cik pati zeme, pa kuru mēs staigājam. Tie valdīja pār pasauli pirms Garās Nakts. Taču arī tagad tiem ir pielūdzēji. Vecajie vispopulārākie ir Sēlijā un starp Jersikas un Sāmsalas elfiem. Lai gan ar pielūdzēju skaitu sarūk arī Vecajo spēks, tiek uzskatīts, ka tie tikai atpūšas pēc Garās Nakts un nākotnē atkal celsies. Vecajo padotie ir elementāļi un fejas.

Zemes Māte

Patiesi neitrāla. Dzīvības un Gaismas domēni.

Tā ir visaugstākā no visiem Vecajiem. Katrs bērns zina, ka Zemes Māte izcēla Tālgaliu no Okeāna dzīlēm, lai uz tās spētu augt un zelt dzīvība. Zemes Māte nedala labo un ļauno. Viņa dala dzīvību un nāvi. Viņas uzraudzībā ir viss, kas elpo, kas tiecās pēc Saules. Katra skudriņa un cilvēks, kas to samīda ir Zemes Mātes gādībā. Lai gan tās vārdu piemin katrā lūgšanā, Zemes Māte ir arī visattālākā no Vecajiem kopš Garās Nakts un cik zināms, uz lūgšanām tā neatbild nevienam.

Tās simbols ir zelta aplis ar melniem stariem uz iekšu, kas atgādina Sauli.

Meža Māte

Neitrāla, laba. Dzīvības un Dabas domēni.

Zemes Mātes vecākā meita. Kad Tālgalia cēlās no ūdens, Meža Māte to noklāja ar kokiem, pļavām un purviem, kuros varēja patverties un mājas veidot sev visa cita dzīvā radība. Šī Vecajā atbild par dzīvību, kas nevar sevi tik viegli aizstāvēt: par augiem, ziediem, kokiem. Meža Māte biežāk atbild uz lūgšanām. Runā, ka zem katra viņas soļa zeme apsūno, katrs pieskāriens dziedē, viņas skatiens slāpē bailes.

Meža Mātes simbols ir bronzas Ozola zīle, kas simbolizē dzīvības un spēka sākumu.

Pērkontēvs

Likumīgs, neitrāls. Pērkona, Smēdes un Kara domēni.

Ja māte lolo un dod dzīvību, tad tēvs to aizsargā. Pērkontēvu uzskata par dzīvības sargātāju. Tas gan vairāk attiecās uz inteliģentākajiem dzīvības pārstāvjiem. Pērkontēvam lūdz drosmi pirms kaujas, bezbailību nāves priekšā un izturību aukstā ziemā. Viņš palīdz tiem, kas palīdz citiem un viņš atstāj tos, kas dara pāri. Pērkontēvs ir bargs, bet taisns. Viņš nepiedod, bet ļauj atpirkt savus grēkus.

Pērkontēva simbols ir dzelzs vairogs. Dzelzs ir stiprākais no metāliem.

Vēja Māte

Haotiska, laba. Dzīvības un Viltību domēni.

Augstu kalnos, plašās pļavās, koku galotnēs, putna spārnos. Tās ir vietas, kur mājo brīvie garā. Vēja māte dod, ja viņai prasa. Jo tikai tas, kurš zina, ko grib, var prasīt. Viņa mīl un lolo visus, kas ir taisnīgi pret sevi, taču viņa nemet aci uz tiem, kas sevi paši lauž. Daudzi sauc Vēja māti par mūzu. Viņa ausī viegli čukst iedvesmu. Sena paruna saka, ka atliek tikai pielikt ausi pie gliemežvāka un Vēja Māte tev pateiks, ko tava sirds kāro.

Vēja Mātes simbols ir gliemežvāks. Visuzticīgākie nekad nepamet viņas gudros čukstus.

Jūras Māte

Neitrāla, laba. Dabas un Dzīvības domēni.

Viss ūdens tek līdz jūrai. Tā uzskata tie, kas seko senajām zintīm. Jūras Māte atbild ne tikai par Jūru, bet arī par ezeriem, upēm, strautiem, avotiem un visiem tās iemītniekiem. Jūrnieki un zvejnieki pielūdz Jūras Māti, lai tā nes vieglu un drošu ceļu, kā arī bagātīgu medījumu. Lai gan Tālgālias rietumos vairāk pielūdz Jaunos Dievus, tieši jūras krastā var vēl atrast reto statuju vai kādu pielūgsmes objektu, kas veltīts Jūras Mātei. Jūrnieki nereti pie tā atstāj kādu ziedojumu, lai dieviete dāvā vieglu ceļu.

Jūras Mātes simbols ir dzintars. Uzskata, ka īpaši spēcīgi simboli ir tie, kuros kaut kas ir iestrēdzis.

Zalktis

Patiesi neitrāls. Kapu un Zinību domēni.

Ir paruna, ka zalktis, kas viesojas sētā, ir kāds miris radinieks, kas apciemo un apskata, kā sokas. Tā ir svētība, tāpēc tos nedrīkst dzīt prom. Zalkti nepielūdz un to neuzskata par dievu, drīzāk par mirušo senču simbolu. Tas simbolizē lielu gudrību un tradīciju, un vēsturi. Pielūdzot Zalkti, drīzāk pielūdz savu senču garus. Tie dod apskaidrību un atbildes, kā arī nomierina un sargā.

Zalkša simbols ir čūska astotniekā vai S formā.

Austrumis

Haotisks, neitrāls. Viltību un Gaismas domēni.

Dievs, kas nes Sauli un rītu. Tas raugās pār bērniem. To uzskata par labestīgu, smieklu un priekpilnu dievu. Tas dara blēņas, spēlē jokus un mānās. Austrumim parasti neko nelūdz, jo nekad nevar zināt, vai šim dievam var uzticēties. Viena lieta gan ir skaidra, tas katru dienu cels Sauli debesīs. Bērna smieklus un ķiķināšanu asociē ar Austrumi. Kad bērni smejas, tad saka, ka Austrumis viesojas.

Austruma simbols ir līnija ar pusapli virs tās, veidota no zelta vai vara. Tā simbolizē lecošu sauli.

Rietumis

Likumīgs, labs. Zinību domēns.

Šis dievs ir otra puse monētai no Austruma. Tie, kas nezin, teiktu, ka viņa gādībā ir visi sirmgalvji, bet zinātāji teiks, ka Rietumis vēro visus gudros un pieredzējušos. Tas ir zināšanu, noslēpumu un patiesības dievs. Tas ir kluss un nosvērts. Rietumis neatbild par nākotni, bet gan par pagātnes un tagadnes glabāšanu. Pareģi bieži lūdz Rietumim, lai rāda viņiem vīzijas no tālām zemēm vai pagātnēm. Nākotne gan vienmēr ir miglā tīta. Rietumis ir tas, kurš dienas beigās ved Sauli un visas būtnes miegā. Saka, ka Rietumis sapņos rāda vīzijas un patiesības.

Rietuma simbols ir līnija, zem kuras ir pusaplis. Parasti veidots no bronzas vai kāda tumša akmens. Tas simbolizē rietošu sauli un pagājušo dienu.

Veļu māte

Patiesi neitrāla. Kapa domēns.

Nāve. Tā nāk pēc ik viena. Taču, kad ķermenis mirst, gars dodas tālāk. Veļu Māte to ved uz nākamo valstību. Taču tā uzmanīgi izvēlās, kurus vest tālāk un kurus laist mūžībā. Tāpēc, apbedījot vai dedzinot mirušu būtni, to dara kopā ar dažādiem ziedojumiem. Tie gan nav priekš mirušā, bet gan samaksa priekš Veļu Mātes, lai pārliecinātu to vest garu uz Veļu valstību. Tas ir ļoti vēlams, jo veļu valstībā gars turpina eksistēt. Taču šo iespēju neiegūst visi. Veļu Māte izvēlās tikai pašus tīrākos sirdī un cildenākos prātā.

Veļu Mātes simbols ir Sudraba Mēness vai Mēness Sirpis. Tas simbolizē Veļu Nakti, kad Veļu valstība saplūst ar materiālo plakni, kā arī nakti, kurā Veļu Māte ir visspēcīgākā.